Pirmo reizi aizvadījām sacensības karjerā! Viss laikam ir OK, sākumā ļautiņi domāja, ka būs daudz zudumu, bet, kā izrādas, šis karjers jau labu laiku ir pamests un aizaudzis!

Laiks mūs nelutināja, samirkām, lai arī pirms starta švilpes prasījām Jānim Kļaviņam/ namatēvam, vai viss ir sarunāts ar TO augšā!  Atbilde bija apstiprinoša, bet laikam jau kāds mūsu kompānija bija nogrēkojies, un tika visiem!

Liels prieks par Daci un Ināru, apsveicam!  Dace pirmā, Ināra otrā sievu konkurencē!

Lai labi šaujas

Tas notika sen, vēl 2012. gadā. Uzsaukums – BRAUCAM!

Aktīvistu grupiņa sadomāja maršrutu, braukšanu un lidošanu, gulēšanu un peldēšanu. Piedodiet, arī sacensības, protams. Cerības jau bija lielas un varenas. Brauks vismaz 15 šāvēji, bet dzīve met līkločus un, pie kam, dažādus.

Tā nu 2013. gada 7. jūlija dienā grupiņa 5 cilvēku sastāvā: Roberts, Andis, Andris, Kaspars, Jānis, sakāpa busiņā un spieda gāzi grīdā. Juniors Daniels jau bija izbraucis agrāk ar ģimeni un Andris ar Uģi sadomāja pabīdīt mākoņus ar lidaparāta palīdzību. O! jau 8. jūlijs un iestūrējam piešaudes plača stāvvietā. Procedūra – sasvecināšanās, dokumentu kārtošana, loku atrādīšana, uzlīmes, dienas kārtība un, uz piešaudi. Nu, piešaude bija varena: guļošu šāvēju bariņš no Latvijas. Vakars pagāja mierīgi: gājiens, atklāšanas ceremonija, hotelis, pirts, baseins. 9. jūlijs – visi tādi sasparojušies sašaut mērķus lupatās, jau pa ceļam sadalījām medaļas, u.t.t. Trase ļoti laba: kalni, lejas, šaujam uz augšu un leju, stāvam šķībi, karstums pie 30 pēc Celsija, bet viens labums – esam mežā un saule tā nemoca. Pēc pirmās dienas skaidrs, ka arī citi lokšāvēji jau bija sadomājuši dalīt medaļas. Nu ko, esam optimisti, mums vēl ir 4 dienas ko vārīties tai Ungārijas katlā. Vakars pagāja mierīgi – vakariņas, pirts, baseins.

Tā katru dienu! Rezultāti ir redzami. Varu teikt, ka pašdarbība arī nes augļus!

8 lokšāvēji – 1  sudrabs Danielam un tikai 3 zelti: Uģim, Kasparam, Robertam. Izdarījām tā, kā varējām un mācējām. Kaut kā dīvaini vienādi visi nosprieda, ka tomēr mājās arī ir jātrenējas katru dienu un 5 stundas dienā. Tikai kurš tad ies uz darbu un pelnīs latiņus nākošajām sacensībām? Grandiozs noslēgums pagāja mierīgi. Medaļas, vakariņas, atvadīšanās no kolēģiem un sākam mīt pedāli grīdā!

Tā arī atgāzējām tai naktī no 14. uz 15. jūliju.

Personīgās piebildes:

Roberts – Zelts kā B klases uzvarētājam un visas 5 dienas noturēju A klasi – esmu apmierināts!

Andris K. – ampierināts kā tanks

Andis – man beidzot jāizmāna Tarakāni no galvas

Andris M. – Kaspars pareizi teica: „Arī uz saules ir plankumi”. Jāstrādā pie stāvu leņķu šaušanas!

Kaspars – Zelts kā B klases uzvarētājam

Jānis –

Uģis – Zelts kā B klases uzvarētājam

Daniels – Sudrabs kā Junioram, viss patika!

Ak, jā! Trases un tehniskais izpildījums. Katru reizi no kļūdām jāmācās. Nebija problēmu Jānim, Uģim un Robertam, jo stingri ievēroja noteikumus visi šāvēji šajās klasēs. LB spicie veči šāva pa mērķiem, kuri vieglāk sašaujami u.t.t, arī par atzīmēm uz lokiem – nu, ja nevari šaut kā paredzēts, bez jebkādām atzīmēm un negribi ievērot noteikumus – tad bikses nost un nātrēs iekšā!

Tehniskai komisijai šeit nav vadošā loma, bet gan katrs loka šāvējs ir atbildīgs par uzlīmēm, strīpiņām, punktiņiem un bumbiņām.

Nobrieda doma atstādināt no sacensībām tos šāvējus, kuri pārkāpj noteikumus.

Nobeigums sanāca diezgan nopietns, bet atver karti un paskaties kur Tu dzīvo!

Latvija ir skaista zeme un šeit dzīvo lieliski cilvēki ar augstiem sasniegumiem. Pats galvenais, ka visās sacensībās šie cilvēki tur cieņā un godā likumus un loka šaušanas noteikumus!

Lai mums visiem veicas!

Pagājušajā nedēļas nogalē Alūksnē biatlonistu treniņu bāzē notika divdienu pasākums. Pirmajā dienā tika izcīnītas Livonijas kausa trešā etapa balvas, bet otrajā – Nameja gredzens. Pati sacensību vieta bija gleznas cienīga un arī dalība tajās ļoti patīkama. Pāri neskaitāmiem pauguriem vijās perfekti noasfaltēti celiņi, pa kuriem tad arī vajadzēja pārvietoties. Mērķi bija novietoti abpus celiņiem un to izkārtojums šaušanai vietām pat pietiekami sarežģīts. Bet tas tikai pastiprināja interesi. Nakšņošanai bija pieejama biatlonistu viesnīca, kura, kā es sapratu, vasarā ar tiem nav noslogota. Pat neskatoties uz to, ka tieši šajā pašā laikā risinājās Estonian open, pietiekami liels bija igauņu bāleliņu skaits. Tā nu atkal sanāca, ka Livonijas kauss nemirst ne sists, kaut gan apbērēts ir bijis jau vairākkārt. Vakara pasākumu rotāja dziedāšana gan latviešu, gan igauņu mēlē. Atradām pat vienu kopēju: „Pūt vējiņi”, bet tur mēs igauņiem smagi iekabinājām, jo viņi zināja tikai vienu pantiņu.

No mūsējiem pirmajā dienā kungiem triumfēja Fergusons, izcīnot otro vietu, bet no dāmām izcēlās Dace ar to, ka pēc apbalvošanas publiski atteicās no diploma, jo zināja, ka igauniete viņu bija pārspējusi. Toties meitenēm viss pjedestāls mūsējais šādā secībā: Zelma, Māra un Annija.

Otrajā dienā mūsējie izcēlās atkal, kungiem Kristaps ar pirmo, bet Dainis ar otro vietu. Bet dāmām otro vietu izcīnīja Ināra. Savukārt meitenēm viss pjedestāls atkal mūsējais: Zelma (atkārtoti!!!), Elīna un Annija.

Nobeigumā gribu atzīmēt Kaspara un viņa saimes viesmīlību, pārdomāto sacensību norises plānu un sarūpētās oriģinālās balvas.