Nedēļas nogalē notika ievērības cienīgs notikums, piektdien un sestdien risinājās Latvijas Jaunatnes Olimpiādes loka šaušanas sacensības. Atšķirībā no ierastā sacensību formāta tika pārstāvēti nevis klubi, bet novadi. Tā nu mēs ar Nastju, tērpušies košajos novada tērpos piektdienas agrā rītā devāmies uz Ventspili. Tā mūs sagaidīja ar lietavām, bet tas ne mazākā mērā nemazināja cīņassparu. Šaušanas distance 60 m. un tai arī bijām treniņos gatavojušies, bet kā jau tas ir ierasts, katrās sacensībās tēmēkli nākas pieregulēt arvien no jauna, jo šaušanas apstākļi allaž atšķiras. Piešaude bija pietiekami gara, lai līdz ar pēdējo kārtu pielāgotos mērķim un attālumam.
Pēc piešaudes iekārtojāmies jaukā viesnīcā kopā ar Ķekavas riteņbraucējiem. Piebildīšu, ka Ķekavas pašvaldība ar līdzekļiem nebija skopojusies, tāpēc dzīvošana un ēdināšana bija kā „baltajiem cilvēkiem” pieklājas.
Sacensības sākās ar atkārtotu īsu piešaudi, un sacensībām bijām gatavi. Pirms sacensībām analizējot pretinieču iepriekšējos sasniegumus prognozēju, ka Nastja varētu pretendēt uz sesto vietu un tas būtu pietiekami, lai saņemtu diplomu jo Olimpiādēs, kā zināms, apbalvo pirmās sešas. Turnīra gaitā pamazām sāka iezīmēties patīkama tendence. Šīs Nastjai bija bija pirmās lielās sacensības, ja neskaita „Manus pirmos startus”, bet tur viņa šāva 30 m., bet neskatoties uz to, viņa izrādījās meitene ar raksturu un stabilu nervu sistēmu un kā rezultāts ļoti stabila punktu vākšana. Jau pēc sacensību pirmās puses kļuva skairs, ka ar prognozi esmu patīkami kļūdījies, jo Nastja nostiprinājās ceturtajā vietā. Sacensību noslēgumā viņa trešajai vietai bija tuvāk, kā piektajai. Tas ļāva izdarīt secinājumu, ka ceturdaļfinālā, kur bija jātiekas ar piektās vietas īpašnieci, var cerēt uz labvēlīgu iznākumu.
Turnīra pirmā kārta sākās ar kārtīgu aplauzienu. Divas no trijām šaujamajām bultām garām vairogam! Nudien neesmu nekāds psihologs, un man no uztraukuma dūša bija sašļukusi papēžos, bet ārēji , gluži kā indiānim, manā sejā nepakustējās neviens vaibsts. Bet es nemaz nevarēju atļauties izrādīt emocijas, jo Nastja pēc katras sērijas vienmēr uz mani skatījās ar jautājošu sejas izteiksmi. Un tā 0: 2. Te nu viņa parādīja raksturu un nākošās divas sērijas izdevās labas un rezultātā 4: 2 mūsu labā. Pretiniece izmisuma dzīta darīja ko varēja un rezultātu izlīdzināja. Tātad 4: 4! Bet liekas, ka emocionālais pārsvars jau bija mūsu pusē, jo pēdējo sēriju uzvarējām pietiekami pārliecinoši, 6:4 un pusfināls. Tajā nācās tikties ar vēlāko sacensību uzvarētāju. Visai drīz kļuva skaidrs, pretiniece ir ļoti spēcīga, un es visu savu uzmanību pārsviedu uz otro pusfināla pāri vērojot nākamo pretendenti cīņā par trešo vietu. Ievēroju, ka viņas šaušanas stabilitāte nedaudz pieklibo, jo reizēm no trim šāvieniem, divi ir precīzi, bet viens garām vairogam. Tas pie apstākļu sakritības varēja nostrādāt mums par labu. To arī Nastjai izstāstīju mēģinot viņu iedrošināt. Jātzīst, plāns gandrīz nostrādāja, un vienu brīdi bija pat neizšķirts, bet tomēr bija jāatdod pretiniecei viņai pienākošos godu, viņa tomēr bija nedaudz labāka. Bet vienalga, ceturtā vieta ir izcils panākums ar ko mēs pamatoti varam lepoties un cerīgi raudzīties nākotnē.
Juris
