Estonian OPEN 2017, Kajamaa
(jebšu Kārļa Skalbes vispārzināmas pasakas motīvs)
Nedēļa pēc Dobeles WA3D un Lietavas IFAA Extreeme izpriecām apkārt un mežoņi atkal pošās ceļam. Pašā piektdienas dienvidū, iz Cēsu puses, četri vīri Andris, Andis, Kristaps un šo rindu autors Edgars kāpa ērtos-ātros ratos un uzņēma kursu uz tuvējo ziemeļvalsti. Pirmā pietura tepat Cēsīs, kur pieredzējušākie iepērk zaļos zirņus un zemenes, kā vēlāk izrādijās, tad tieši šie strēlnieki izšāva absolūti lielākos punktus no latviešu garo loku pavēlniekiem, bet
par to kāpēc medaļas viņi nesaņēma vēlāk.
Pērnavā tiek apmeklēta Falco fabrika, kur kontrolētas iepirkšanās laikā uzskrienam virsū arī citiem mūsu varenās zemes lokšāvējiem. Tālāk jau ilgi gaidītais maķīt’s, kas plānoto 17 minūšu laikā mūs kavēja gandrīz stundu. Stresu tas neizraisa, rati mums ļoti ātri, tiesa gan, pēc ceppapīra notiesāšanas, mums sāk sekot jau pieminētie lokšāvēji (Sergejs un Mihails) kuri arī ļoti vēlās pēc pāris stundām sākt šaut, vien ceļa nezinot. Pāris pitstopi, lai sagaidītu aizmugurējos sekotājus un Kajamaa klāt. Sanāca ne tikai iesildei laika, bet pat teltis uzraut.
Pirmajā vakarā Animal round. Pieredzējušākie saka, ka noteikti jāsavāc maksimālais punktu skaits, jo Field un Hunter raundos punkti nāks daudz sūrāk. Tā arī noskaņojos, strādāju pie katras bultas, par cik drīkst šaut arī otro un trešo, bieži treniņnolūkam to arī izmantoju, sevišķi, kur walk up, lai pierastu gaidāmajām izšķirošajām cīņām sestdien un svētdien, kad šaušu kopā ar saviem tiešajiem konkurentiem. Jā, un grupas kapteinis mums bija viesmīlīgais Egidijus no mūsu dienvidu kaimiņzemes. Bija arī pāris ziemeļmeitas, Ülle un Ester. Visa raunda laikā iemācijos arī, ka üles nozīmē augšā, bet alla – lejā. Tad nu raunds arī pagāja vienā dzejā, jo savā tālskatī nācās vērot tālos mērķus un murmināt Ülle üles, Ülle alla:). Bet nu izteikti tievas tās lapsas, un cūkas ar mazas bij. Tumsa ar lavijās klāt, un bija pēdējais laiks no meža nākt ārā, 340 punkti savākti, salīdzinājumā ar 350, pirms pāris nedeļām jaunatklāšanā Lootvinā, šķiet ka varēja būt arī vairāk. Vēlāk, tējojot un skatoties rezultātus, kā citiem izgājis manā, TR klasē, redzu ka pieredzējušais leitis Arnoldas, vien divu veiksmīgu šāvienu attālumā. Vēl priekšā man ar nieka 2 punktiem ir igaunis Raivo, tā kā esmu kontrolētā trijniekā un nospriežu, ka tad, kad tikšos ar viņu aci pret aci, viss sakārtosies. Tālāk mani draugi no Igaunijas lokmednieku čempja, kas risinājās jūnija sākumā- Tanel un Sergej, ar kuriem toreiz divdienniekā gājām punkts- punktā. Sergej izskatās stresains un nedaudz apmaldījies “animāļu džungļos”, jo atkal grib no sava dēlēna dabūt ārā vairāk punktu nekā tas interesē pašam mazajam censonim, bet nu Tanel kontrolēti labs, šim pirmdzimtais nācis pasaulē pirms trim nedeļām, un varu iedomāties cik lieliski viņš te jūtās.
Vakars paiet ļoti mierīgs, nedaudz melodēts ar lietuviešiem un latviešiem no AiM Archery un ap pusdiviem jau jāiet pie naktsmiera. Nakts kā jau ziemeļzemē, 5, varbūt 7 grādi virs nulles, bet maiss ir silts un guļa laba.
Sestdienas rīts pienāk spirgts un cerīgs. Šausim Field Round. Tāpēc jau arī te vispār esam. Brokastā superīga uzlāde ar kaerahelbed. Pirms tam vēl ar latviešu “Gliemezi no Talsiem” izejam cauri motobraucēju iesildīšanas vingrinājumiem, kurus viņam jau pēc nedēļas plānots pielietot pirmajā pusmaratonā. Grupā šodien jau esam trīs līderi no savas, TR grupas. Arnoldas diezgan nekontrolēti no mums atrāvās tālēs zilajās, bet kreisās rokas meistars Raivo, kā tas tika arī +/- plānots, tiek kontrolēti norullēts. Plānoto 3-4 stundu vietā trasē pavadam vairāk kā 5 stundas, jo trasē bija arī tāds mērķis, ko visi šāva pa vienam (bija jāstāv uz liela akmeņa un šajā vietā bija 4 – 5 grupu sastrēgums). Cik labi, ka pāris dienas iepriekš iegādājos somu-krēslu:). Iznākam no meža – cik gardas pusdienas. Punkti? 221. Nav dikti daudz, Lietavā bij par 18 vairāk un tur, savā pirmajā Field gonkā izšāvu B klasi. Bet stresa jau nav – B ir divreiz izšauts tajā pašā leišu zemē, jo otrs B bij Hunter raundā.
Drīz vien satikts arī Andis – nu jau kā elites sportists, A klases atkārtotais izšāvēju, kurš pierādija, ka pirms nedēļas Lietuvā izšāutā A klase nav nekāda nejaušība. To tagad zina visi. Vispirms leiši, tad latvieši un igauņi. Varbūt arī otrādi. Vispār jau A’ klase, tā te vēlāk gudrās sarunās tiek spriests.
Pārējie divi A klases garo loku pavēlnieki (un, šķiet, ka vienīgie šobrīd Latvijā) mazrunīgi, koncentrēti, punktus arī pulka vairāk par Andi savākuši, acīmredzot par gaidāmajām rītdienas medaļām šobrīd jau domā. Viens no mūszemes A klases sportistiem aizskrien kontrolētā treniņskrējienā, otrs ar ātrajiem ratiem nozūd Tallinn virzienā – jāsatiekot veci cīņu biedri. Mums palicējiem ir prieks par šo lielisko dienu un diezgan loģiski, ka sāk beidzot plūst sporta dzērieni. Arī Andis ļoti gan uzmanīgi, kā īstens lietpratējs pasmaržo, pagaršo un viszinīgi atļauj lietot komandas biedram. Sākumā vienas krāsas un markas, bet pēc lielveikala apmeklējuma kopā ar AiM Archery assiem un burbuļojoša dzēriena uzsauciena leišiem, viss kļūst daudz krāsaināks. Jā, no veikala atgriežoties, putekļainā grantenes ceļā, dažu km attālumā no nometnes, satiekam Kristapu, kurš turpina skriet nepareizajā virzienā. Jā, un vēl šajā vakarā ir arī oficiālā ballīte, kas nozīmē ka varēs taču diet ar izslavētajām ziemeļmeitām. Nu nevajadzēja, nevajadzēja man to visu tik daudz. Bet ir kā ir, mūzika izslēdzās tikai puspiecos un tad arī aizgāju uz telti. Piedodiet, patiesi, piedodiet kaimiņi. Ļoti laba lieta šajā pasākumā ir pleds- seģene, ko pie reģistrācijas saņēma pilnīgi visi dalībnieki. Mīksta un ļoti pufīga. Viņas dēļ vien ir vērts pieteikties uz šiem mačiem. Naktis te šķiet gaišas, kā jāņos. Ziemeļi. Es personīgi abas naktis šo izmantoju kā spilvenu. Tiešām iesaku.
Svētdienas rīts pienāk ļoti ātri. Ātrvilciens. Bezcerīgs. Galīgi ne spirgts. Šausim HunterRound . Tādēļ esmu te atbraucis:). Labi, vienkārši dari, nečīksti, pats gribēji problēmas, pats arī risini. Saprotu, ka jāēd, jo spēki būs vajadzīgi. Šorīt mannā putra. Hmm. Tādu sen nebiju lietojis, sliktāk būt vairs tāpat nevar. Apēdu ar dupultu zaftes devu. Vēders arī labi izgāja. Būs labi. Šodien komandā esam visi pieci pretendenti. Mežā, garām ejot, Egidijus rokās ispiež cieto leišu desu, lai nemaz nerunājot pretī, tā palīdzēšot. Arnoldas nozīmē mani un Tanel par grāmatvežiem. Nekādu problēmu. Man jau ir iepaticies. Papildus motivācija koncentrāties. Tāpat kā vakar sākam ar 11. mērķi. Spiedīgs karstums, mežā bezvējš. Sviedri tek acīs un dzenis pulsē nevis kokā bet manās smadzenēs. Uzgraužu sāļo desas kancīti. Nepadošos. Pirmajā mērķī, walk up, kur viss sākās no ~60 yardiem visi sašauj vismaz trīs bultas. Visi, tikai bez latviešu stēlnieka, kurš pēc divām pirmajām dienām bija iedomājies, ka atrodas Positivusā, kas šonakt paralēli notikās kādus pārsimts km dienvidpusē. Nākamajā jāšauj 15y un uz vairoga ir 4 mērķi. Yes, tas ir mans, nu es tūlīt parādīšu, kur vēži mājo. Prātā jau stāv kontrolēti 12p. Bet. Jūs uzminējāt.. Pēc tam, kad pēc pirmā šāviena konstatē, ka esi ielaidis bultu kontrolētā 4niekā, tikai par nelaimi svešā – zemākajā vairogā, saproti, ka nu jau esi pakāsis ne tikai “kontrolēto” sudrabiņu, un čilī ņemamo bronziņu, bet iespējams, ka vienkārši esi pakāsis visu, tad ieslēdzu “robotiņa” režīmu. Atceros, kā Andis pirms nedēļas, no leišiem mājās braucot, stāstija, kā patiesībā pareizi mežā jāšauj pa pāriem. Nestāstīšu to šeit, paprasiet viņam. Tas tiešām nostrādāja! Tālāk dažas 36Y distances, 40Y. Labi. Tālāk Zetiņš. Šeit tikai četrinieki un piecīši. Labi vārdi no Arnoldas. Šķiet ka Raivo ir nedaudz uztraucies, jo šaujam ar viņu pārī. Tanel šķiet vienīgais te cīnās, droši vien, ka viņš tagad man ir garām. Neskatos grāmatiņā, bet ir ļoti laba sajūta, ka džeki tiešām cīnās par katru punktu. Bum. Bum. Dun. Dun. Dzenis arī kaļ. Ar katru knābja sitienu. Tanel sašauj 17, vai 18punktus, no sirds apsveicu un tas ir patiesi. Viņa labākais vairogs. Tikai tā. Tālāk nāk 70 walk up . Atceros, kā tiešišeit iepriekšējā dienā 70y ieliku 5 ar x. Droši šauju, un gan 70y, gan 65y ir fantastiski – divi 4nieki ļoti tuvu centram. Ir atgriezusies pārliecība un no meža ārā nāku svilpodams. Viss ir lieliski. Mentālās problēmas ir atslēgtas un robotiņš strādā. Nelaime vien, ka 15 min pirms beigām baterijas robotiņam beidzās. Viss. Ir somā vēl ko ēst, ir ko dzert, bet tas vairs nestrādā. Atkal ir meža pļaviņa, un no saules nav kur slēpties, sviedri. Priekšpēdējais mērķis 42y. Kas var būt vieglāks. Fan. Tā tur ir rakstīts, un tā tas ir un jābūt. Bet māciba man ir saņemta un punktu šeit nav vispār. Papiek pēdējais mērķis. Cīnīšos par katru bultu, par katru punktu. Nu nebija galīgi tālu, walk up 23y un 20y. Un grāvī, ēnā. Bums. Garām. Nodevīgais dzenis. Bums. Garām. Muļķis. Pats muļķis! Nē es nebeigšu ar 0! Nelamā sevi. Tev ir divas bultas un 20y. Bums. Binoklis. 3. Bums. Binoklis. 4. Viss. Paldies par to pašu. Vajadzēja man mācību! Es vēl lēti cauri ticis. Tanel priecīgs, saka ka mani kopvērtējumā apsteidzis par 8 punktiem, viņš esot otrais un es trešais. Pelnīti. Jauns valsts rekords. Apsveicu. Arī Arnoldas pēkšņi kļuvis emocionālāks un paziņo, ka arī viņam ir jauns valsts rekords. Hmm pareizi, pirms nedēļas tak kopā gājām Lietuvā plecu pie pleca, kad viņš uzstādija TR pirmrekordu. Paga, paga, pārkarsušās smadzenes signalizē – hei, mums tak arī ir valsts rekords, par divi punkti vairāk nekā pirmrekords pirms nedēļas:).
Ejam ārā no meža un baudām pelnītās pusdienas. Satieku citus biedrus. Andi nevar nepamanīt. Lepns bez gala – vēlreiz A klase izpildīta ar 1punktu + un apšauts nopietns komandas biers – viens, no labākajiem, iespējams labākais A klases sportists Latvijā. Sākas apbalvošana un.. Andim LB sudrabs. Izrādas, ka B klases šāvēji tiek apbalvoti atsevišķi. Pirmais tur Pitons. Protams, ka Andis ļoti vēlējās palikt uz augstākā pakāpiena, elitārs sportists tagad, kā nekā, bet nu nācās nokāpt:) Jā un lielie puikas spēlējās savā A veida smilšu kastē, tur iekļūt ne katram ir lemts. Tā ir augstākā līga. Mūsu Kristapam šoreiz augstā 4.vieta šajā prestižajā klasē ar ļoti skaistu ciparu kombināciju – 1001. Apsveicam!!!
Lai labi šaujas 🙂